Banka "Citadele" informējusi, ka aptaujā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju finansiālās drošības sajūtu saista ar neto algu virs 2000 eiro mēnesī. Par aptaujas rezultātiem ziņo lsm.lv un lat.bb.lv, atsaucoties uz bankas sniegto informāciju.

Visbiežāk minētais ienākumu līmenis ir no 2001 līdz 3000 eiro

Visbiežāk aptaujātie finansiālo drošību saista ar algu no 2001 līdz 3000 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Šādu ienākumu līmeni norādījuši 47 % respondentu.

No tiem 25 % finansiāli droši justos ar algu no 2001 līdz 2500 eiro, bet 22 % ar ienākumiem no 2501 līdz 3000 eiro mēnesī. Vēl 15 % aptaujāto norādījuši algu no 3001 līdz 4000 eiro, bet 12 % ienākumus virs 4000 eiro.

Mazāku ienākumu līmeni kā pietiekamu minējusi mazāka daļa respondentu. 18 % iedzīvotāju pietiktu ar algu no 1501 līdz 2000 eiro mēnesī, bet 7 % ar ienākumiem līdz 1500 eiro.

Reklāma

Aptaujā minētās vajadzības pārsniedz vidējo darba samaksu

Banka norāda, ka iedzīvotāju priekšstati par finansiālai drošībai vajadzīgajiem ienākumiem ievērojami pārsniedz valstī vidējo darba samaksu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada otrajā ceturksnī vidējā bruto alga Latvijā sasniedza 1886 eiro mēnesī, kas bija par 4,3 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 1,1 %. Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis skaidro, ka finansiālā drošība nav tikai ikmēneša ienākumi, bet arī iespēja atlikt naudu neparedzētiem izdevumiem, iegādāties vai īrēt mājokli un plānot nākotni.

Purgailis norāda, ka mājoklis daudzām ģimenēm, īpaši Rīgā un tās apkārtnē, ir lielākā izdevumu pozīcija, tāpēc rīdzinieku ienākumu gaidas ir visaugstākās. Viņš arī uzsver, ka vidējā alga neatspoguļo tipiskā strādājošā situāciju, jo puse strādājošo saņem vidēji 1168 eiro neto.

Pēc ekonomista vērtējuma, ja inflācija saglabāsies mērena, reālie ienākumi turpinās pakāpeniski augt, taču drošības sajūta, visticamāk, nostiprināsies lēnāk, nekā rāda algu statistika.

Izdevumus ietekmē degvielas un mājokļa izmaksas

Purgailis norāda, ka 2026. gadā mājsaimniecību izdevumus ietekmē degvielas un mājokļa izmaksu pieaugums. Saskaņā ar CSP datiem septembrī gada inflācija sasniedza 3,2 %.

Lielāko ietekmi uz cenu kāpumu radīja transporta izmaksas, galvenokārt degvielas sadārdzinājums par 35,3 % gada laikā, kā arī mājokļa, ūdens, elektroenerģijas un kurināmā cenu pieaugums. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas gada laikā samazinājās par 4,8 %.

Vecuma grupās ienākumu gaidas atšķiras

Jauniešu vidū vecumā no 18 līdz 29 gadiem 56 % aptaujāto finansiāli droši justos ar algu no 2001 līdz 3000 eiro mēnesī. Šajā vecuma grupā 29 % respondentu norādījuši ienākumus no 2001 līdz 2500 eiro, bet 27 % no 2501 līdz 3000 eiro.

Iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem biežāk nekā citas vecuma grupas finansiālo drošību saista ar algu no 3001 līdz 4000 eiro. Šādu atbildi snieguši 21 % šīs grupas respondentu.

Vecākajā aptaujāto grupā no 60 līdz 74 gadiem 23 % finansiāli droši justos tikai ar ienākumiem virs 3000 eiro mēnesī. Tikpat liela daļa šīs vecuma grupas respondentu norādījuši, ka viņiem pietiktu ar algu līdz 2000 eiro.

Rīgā biežāk min ienākumus virs 3000 eiro

Reģionālajā griezumā augstākās ienākumu gaidas ir Rīgas statistiskajā reģionā, kur 32 % aptaujāto finansiālai drošībai vajadzīga alga virs 3000 eiro mēnesī. 16 % rīdzinieku uzskata, ka tai jāpārsniedz 4000 eiro, un tas ir augstākais rādītājs starp Latvijas reģioniem.

Latgalē un Vidzemē 33 % aptaujāto finansiāli droši justos ar ienākumiem līdz 2000 eiro mēnesī. Kurzemē šādu atbildi snieguši 29 %, bet Zemgalē 23 % respondentu.

Zemgalē biežāk nekā citos reģionos finansiālā drošība tiek saistīta ar algu no 2001 līdz 2500 eiro. Šādu ienākumu līmeni norādījuši 30 % aptaujāto.