Centrālās statistikas pārvaldes dati, kas publicēti stat.gov.lv 2026. gada 2. septembrī, rāda vidējās darba samaksas pieaugumu 2026. gada otrajā ceturksnī. Aprēķins attiecas uz pilnas slodzes darbu, un CSP to veikusi pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem, pārrēķinot pilnā slodzē.

Neto alga un mediāna

Vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas 2026. gada 2. ceturksnī bija 1 401 eiro jeb 74,3 % no bruto algas. Gada laikā neto alga pieauga par 4,4 %, apsteidzot gan patēriņa, gan bruto atalgojuma kāpumu.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu bija 1 527 eiro. Salīdzinot ar 2025. gada 2. ceturksni, kad mediāna bija 1 464 eiro, tā palielinājās par 63 eiro jeb 4,3 %.

Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas bija 1 168 eiro, un gada laikā tā pieauga par 5,1 %. CSP skaidro, ka mediāna sadala sakārtotu rādītāju rindu divās vienādās daļās, un darba samaksas datos tā parasti ir zemāka par vidējo aritmētisko vērtību.

Privātajā sektorā algu kāpums bija straujāks

Privātajā sektorā vidējā bruto alga 2026. gada 2. ceturksnī bija 1 876 eiro. Sabiedriskajā sektorā tā bija par 50 eiro augstāka un sasniedza 1 926 eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada 2. ceturksni, vidējais atalgojums privātajā sektorā pieauga par 5,4 %, bet sabiedriskajā sektorā par 2,1 %. Privātajā sektorā kāpums bija par 3,3 procentpunktiem straujāks.

CSP norāda, ka vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku algu pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un strukturālās izmaiņas darba tirgū. Šo faktoru ietekme atspoguļojas darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita pārmaiņās.

Aprēķinātās darba samaksas fonds valstī gada laikā pieauga par 5,9 % jeb 232 miljoniem eiro. Algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 10,5 tūkstošiem jeb 1,4 %.

Straujākais kāpums bija ieguves rūpniecībā

2026. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2025. gada 2. ceturksni, darba samaksa visstraujāk pieauga ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, par 14,4 %. Operāciju ar nekustamo īpašumu nozarē kāpums bija 11,5 %, administratīvo un atbalsta dienestu darbībā 9,6 %, bet vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā 8,1 %.

Augstākā vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija telekomunikāciju, datorprogrammēšanas, konsultēšanas, datošanas infrastruktūras nodrošināšanas un citu informācijas pakalpojumu nozarē, 3 257 eiro. Tai sekoja finanšu un apdrošināšanas darbības ar 3 214 eiro un elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozare ar 2 526 eiro.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē vidējā bruto alga bija 2 430 eiro, bet ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē 2 172 eiro. Zemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, 1 256 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Rīgas reģionā vidējā alga bija visaugstākā

Rīgas reģionā 2026. gada 2. ceturksnī bija vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu, 2 068 eiro. Latgalē tā bija viszemākā un sasniedza 1 365 eiro.

Vislielākā vidējā atalgojuma starpība bija starp Rīgas un Latgales reģioniem. CSP dati rāda, ka tā bija 34,0 %.

Stundas samaksa sasniedza 13,18 eiro

Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2026. gada 2. ceturksnī bija 13,18 eiro. Gada laikā tā pieauga par 3,9 %, jo 2025. gada 2. ceturksnī stundas samaksa bija 12,69 eiro.

Salīdzinot ar 2026. gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa palielinājās par 2,3 %, bet stundas samaksa par 10,2 %. Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver darba samaksu un citus ar darbaspēku saistītus darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 15,92 līdz 16,60 eiro jeb par 4,3 %.

CSP norāda, ka darba samaksas datu avots ir komersantu, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti. Sākot ar 2026. gada 1. ceturksni, dati par vidējo atalgojumu tiek apkopoti un publicēti saskaņā ar Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā jauno NACE 2.1. redakciju.