EM rosina indeksēt darbaspēka izmaksas publiskos būvdarbu līgumos pēc algas kāpuma

Ekonomikas ministrija rosina ieviest automātisku darbaspēka izmaksu indeksāciju būvdarbu līgumos gadījumos, kad pieaug ģenerālvienošanās noteiktā minimālā alga būvniecības nozarē, liecina Tiesību aktu portālā pieejamā informācija, par kuru ziņo db.lv. Grozījumi paredzēti Ministru kabineta noteikumos par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu.

EM norāda, ka būvniecībā spēkā esošā ģenerālvienošanās nosaka nozarē piemērojamo minimālo darba samaksu. Tās apmēru periodiski pārskata atbilstoši darba tirgus un ekonomikas attīstībai.

Ministrija skaidro, ka pašreiz ģenerālvienošanās minimālās algas pieaugums rada grūtības darba devējiem, jo papildu izmaksas nav iespējams prognozēt un iekļaut ilgtermiņa būvdarbu līgumos. EM ieskatā tas rada finansiālas neskaidrības un risku, kas var mazināt uzņēmēju motivāciju atbalstīt ģenerālvienošanos.

Kad indeksāciju piemērotu

Grozījumi paredz, ka darbaspēka izmaksu indeksāciju veiktu tad, ja būvniecības nozarē tiktu celta ģenerālvienošanās noteiktā minimālā alga. Indeksācijas apmēru noteiktu kā mazāko procentuālo pieaugumu no visām ģenerālvienošanās ietvertajām minimālās stundas tarifa likmēm, salīdzinot ar iepriekš spēkā esošo apmēru.

EM informē, ka indeksāciju piemērotu tikai tad, ja paaugstinātas visas ģenerālvienošanās noteiktās minimālās stundas tarifa likmes. Ja kāda likme vai vairākas likmes netiek paaugstinātas, zemākais pieaugums būtu nulle un indeksāciju nepiemērotu.

Indeksāciju piemērotu tikai tad, ja finanšu piedāvājuma iesniegšanas pēdējā diena bijusi pirms jauno minimālo stundas tarifa likmju publicēšanas oficiālajā izdevumā Latvijas vēstnesis. Ja finanšu piedāvājuma iesniegšanas pēdējā diena ir pēc publicēšanas, uzskatītu, ka būvdarbu veicējam bija iespēja jauno likmju apmēru ņemt vērā finanšu piedāvājumā.

Kā noteiktu indeksācijas griestus

Grozījumi paredz noteikt maksimāli iespējamo indeksācijas apmēru. Tas atbilstu būvniecības nozarē konstatētajam faktiskajam vidējās stundas darba samaksas pieaugumam.

Faktisko vidējās stundas darba samaksas pieaugumu noteiktu, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes ceturkšņa datus par strādājošo regulāro mēneša un stundas vidējo bruto darba samaksu pa darbības veidiem eiro.

Tā kā šos datus publicē ar laika nobīdi, darbaspēka izmaksu indeksācijas apmēru varētu aprēķināt tikai pēc attiecīgo datu publicēšanas. EM norāda, ka pasūtītājam papildus kārtējiem maksājumiem būtu jāveic atsevišķs maksājums par indeksācijas starpību par darbiem, kas izpildīti no gada sākuma līdz statistikas datu publicēšanai un indeksa aprēķināšanai.

Kādas izmaksas iekļautu

Darbaspēka izmaksu indeksācijā iekļautu tikai tāmēs norādītās darbaspēka izmaksas, ieskaitot Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Indeksācijā neiekļautu virsizdevumus, peļņu vai citas izmaksas.

Pasūtītājs būvdarbu līgumā varētu noteikt minimālo darbaspēka izmaksu pieauguma slieksni, zem kura indeksāciju nepiemēro. Galvenajam būvdarbu veicējam vienlaikus būtu pienākums nodrošināt, ka darbaspēka izmaksu indeksācijas mehānismu piemēro arī viņa noslēgtajos līgumos ar apakšuzņēmējiem.

Maksājumi apakšuzņēmējiem un dati pasūtītājam

Grozījumi paredz, ka ģenerāluzņēmējam būtu pienākums veikt samaksu apakšuzņēmējam arī tad, ja pasūtītājs attiecīgo maksājumu ģenerāluzņēmējam nav veicis. Samaksa jebkurā gadījumā būtu jāveic ne vēlāk kā 60 kalendāra dienas pēc apakšuzņēmēja darbu pabeigšanas un rēķina saņemšanas.

Atlikto darbu gadījumā būvdarbu veicējs rēķinu par tiem iesniegtu pasūtītājam pēc šo darbu pabeigšanas un pieņemšanas.

Publisko būvdarbu līgumā būtu jāietver arī nosacījums, ka būvdarbu veicējam pasūtītāja risku pārvaldības un kvalitātes kontroles vajadzībām nav jāsniedz dati, informācija un dokumenti, kas pasūtītājam bez maksas ir pieejami valsts informācijas sistēmās.