Rīgas Ekonomikas augstskolas jaunākā pētījuma “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” dati liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Baltijā saglabājas salīdzinoši līdzīgā līmenī. Par pētījuma datiem un to saistību ar darba samaksu ir.lv publicētā viedokļrakstā raksta Rūta Ežerskiene, bankas Citadele vadītāja un valdes priekšsēdētāja.

Algas aug, bet ēnu ekonomika nesarūk

Latvijā un Igaunijā ēnu ekonomikas īpatsvars ir nedaudz palielinājies, sasniedzot attiecīgi 21,8 % un 20,8 % no IKP. Lietuvā tas samazinājies par 1,1 procentpunktu līdz 23,6 % no IKP, tomēr šis rādītājs joprojām ir augstākais Baltijā.

2025. gadā vidējā darba alga Latvijā pirms nodokļu nomaksas sasniedza 1815 eiro. Kaimiņvalstīs vidējā bruto alga jau pārsniedza 2000 eiro, bet Lietuvā tā bija aptuveni 2415 eiro mēnesī.

Ežerskiene uzsver, ka lielāks oficiālais atalgojums pats par sevi nenozīmē mazāku ēnu ekonomiku. Viņas vērtējumā Baltijas datos redzams, ka pelēkā ekonomika pielāgojas jaunajiem darba tirgus un nodokļu apstākļiem.

Reģionu atšķirības saistītas ar zemāku atalgojumu

Avotā norādīts, ka vidējās algas pieaugums valstī nenozīmē vienādu labklājības pieaugumu visām sabiedrības grupām. Latvijā darba samaksas rādītājus ietekmē ienākumu nevienlīdzība un reģionālās atšķirības.

2025. gadā Rīgā un Pierīgā vidējā alga pēc nodokļu nomaksas sasniedza 1990 eiro, bet Latgalē tā bija 1302 eiro. Latgalē ēnu ekonomikas apjoms sasniedza 25,7 % no IKP.

Zemāks oficiālās darba samaksas līmenis reģionos un zemāk atalgotajās nozarēs turpina veicināt ēnu ekonomiku, raksta Ežerskiene. Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare 2025. gadā bija viszemāk atalgotā nozare Latvijā, kur vidējā bruto darba alga bija 1190 eiro mēnesī.

Viņa arī norāda, ka pārtikas, degvielas un citu ikdienā nepieciešamo preču cenas visā valstī ir līdzīgas. Tāpēc mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem reģionos ir līdzīgs cenu izmaksu slogs kā Rīgas iedzīvotājiem.

Darbaspēka trūkums spiež celt arī neoficiālo samaksu

Darba samaksas pieaugumu Baltijas valstīs lielā mērā veicina nozares ar augstu produktivitāti, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, augsto tehnoloģiju ražošana un enerģētika. Mazāk produktīvās nozarēs uzņēmumi nevar tikpat strauji palielināt oficiālās algas.

Vienlaikus darbaspēka trūkums liek arī šiem uzņēmumiem maksāt vairāk. Ežerskiene raksta, ka daudzos gadījumos daļa atalgojuma tiek izmaksāta neoficiāli skaidrā naudā.

Aplokšņu algas pētījumā joprojām ir lielākā ēnu ekonomikas komponente. Latvijā tās veido 47,1 % no pelēkās zonas, Igaunijā 43,7 %, bet Lietuvā 36,6 %.

Pēc autores skaidrojuma, aplokšņu algu īpatsvars proporcionāli nedaudz sarūk. Tomēr naudas izteiksmē tās seko oficiālo algu inflācijai.

Kaimiņvalstu dati rāda atšķirīgus iemeslus

Igaunijā 2025. gadā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas pārsniedza 2000 eiro, taču ēnu ekonomika pieauga par 1,4 procentpunktiem. Ežerskiene šo dinamiku saista ar ilgstošu ekonomikas recesiju un nodokļu paaugstināšanu, kas palielināja spiedienu uz oficiālo algu un nodokļu slogu.

Viņas vērtējumā uzņēmumiem ar zemāku produktivitāti šādas papildu izmaksas kļūst arvien grūtāk segt. Ekonomiskās nenoteiktības laikā daļa uzņēmumu var izvēlēties daļēji darboties ēnu ekonomikā, lai mazinātu nodokļu slogu un veidotu finansiālu drošības rezervi.

Lietuvā pēdējos gados ieviesti digitāli risinājumi skaidras naudas darījumu ierobežošanai un nodokļu administrēšanas uzlabošanai būvniecības nozarē. Kopā ar stingrākiem sodiem par nelegālo nodarbinātību tas radījis lielāku motivāciju legalizēt darba attiecības un oficiāli deklarēt darba samaksu.

Ežerskiene norāda, ka Lietuvai ar digitalizāciju un finanšu tehnoloģiju risinājumiem izdevies panākt pakāpenisku progresu. Vienlaikus kopējais ēnu ekonomikas īpatsvars valstī joprojām ir salīdzinoši augsts.

Ežerskienes minētie politikas virzieni

Pēc autores domām, Baltijas valstu politikas veidotājiem jākoncentrējas uz ienākumu atšķirību mazināšanu starp galvaspilsētām un reģioniem. Otrs virziens ir modernu digitālo risinājumu ieviešana valsts pārvaldē.

Viņa raksta, ka digitālie rīki uzlabo nodokļu administrēšanu un veicina elektronisko maksājumu izmantošanu. Tas apgrūtina negodprātīgiem uzņēmumiem darījumu slēpšanu.

Bez mērķtiecīgas valsts politikas rīcības augsts ēnu ekonomikas līmenis turpinās kropļot konkurenci Baltijas reģionā un ierobežos valstu iespējas gūt nodokļu ieņēmumus ilgtermiņa ekonomikas attīstībai.