Partija “Progresīvie” uzskata, ka Latvijā jāvienojas par prognozējamu minimālās algas noteikšanas sistēmu, aģentūrai LETA sacīja partijas Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs. Viņš kā piemēru minēja minimālās algas piesaisti vidējai algai valstī.

Piedāvā piesaisti vidējai algai

Šuvajevs pauda, ka “Progresīvie” atbalstītu minimālās algas noteikšanu 50% apmērā no vidējās algas. Viņa vērtējumā šāda pieeja dotu skaidrāku kārtību, kā tiek celta minimālā alga.

Politiķis norādīja, ka šāda sistēma ļautu izvairīties no ikgadējām politiskām debatēm un neskaidrības par nākamā gada minimālās algas apmēru. Viņaprāt, tas arī mazinātu nepieciešamību izmaiņas pamatot ar valsts budžeta iespējām.

Pēc Šuvajeva teiktā, šāda pieeja varētu nodrošināt straujāku minimālās algas pieaugumu, nekā nereti tiek prasīts sociālo partneru diskusijās. Viņš sprieda, ka nākamā gada minimālā alga potenciāli varētu būt pat lielāka nekā to pieprasa Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.

LBAS piedāvā 835 eiro 2027. gadā

LETA ziņo, ka LBAS rosina 2027. gadā minimālo algu palielināt vismaz par 55 eiro, nosakot to 835 eiro mēnesī. Publikācijā norādīts, ka minimālā mēneša darba alga Latvijā ir 780 eiro.

Arodbiedrības norāda, ka minimālās algas pieauguma temps atpaliek no pārējo algu kāpuma. LBAS arī uzsver Latvijas zemo atalgojuma līmeni Eiropas Savienības kontekstā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju.

LBAS aicina minimālo algu vērtēt kopā ar neapliekamā minimuma palielināšanu un nodokļu atvieglojumiem apgādībā esošām personām. Arodbiedrību ieskatā šie instrumenti ir nozīmīgi mazo ienākumu saņēmēju un ģimeņu atbalstam.

JV aicina neiesaistīties solījumu sacensībā

“Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aģentūrai LETA sacīja, ka diskusija par minimālās algas turpmāku paaugstināšanu ir iespējama, taču tajā nedrīkst iesaistīties vairāksolīšanā, īpaši priekšvēlēšanu laikā.

Jurēvics atgādināja, ka iepriekš panākta vienošanās par darbaspēka nodokļu izmaiņām, kurās iesaistījās darba devēji un darba ņēmēji. Šo izmaiņu rezultātā lielākajai daļai nodokļu maksātāju samazinājās nodokļu slogs un pieauga ienākumi uz rokas.

Tajā pašā vienošanās procesā palielināts neapliekamais minimums pensijām līdz 1000 eiro. Pēc Jurēvica teiktā, tas faktiski atbrīvoja aptuveni 98% pensionāru no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas no pensijām.

JV frakcijas vadītājs norādīja, ka vienošanās ietvēra arī minimālās algas pakāpenisku celšanu. Viņš atzina, ka arodbiedrību prasītais straujākais pieaugums ir apspriežams, taču tas jādara kopā ar darba devējiem un darba ņēmējiem nākamā gada budžeta kontekstā.

Jurēvics uzsvēra, ka minimālās algas kāpumam ir gan pozitīva, gan iespējama negatīva ietekme. Viņa vērtējumā tas uzlabo mazāk aizsargāto iedzīvotāju finansiālo situāciju un var mazināt nabadzības risku, bet pārāk straujš un nesabalansēts kāpums var radīt riskus, tostarp veicināt ēnu ekonomiku.

Pēc Jurēvica domām, objektīvs lēmums par minimālās algas apmēru, visticamāk, tiks pieņemts nākamajā Saeimas sasaukumā saistībā ar valsts budžeta pieņemšanu. Viņš vienlaikus atzina, ka lielāks pieaugums ir diskutējams, īpaši tad, ja vienlaikus tiktu pieņemti grozījumi Darba likumā, kas padarītu darba tiesiskās attiecības elastīgākas.

ZZS vēlas skatīt arī Darba likumu

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis aģentūrai LETA sacīja, ka LBAS piedāvājums par minimālās algas pieaugumu 2027. gadā nav pietiekami ambiciozs, ņemot vērā Latvijas atpalicību no kaimiņvalstīm.

Rokpelnis norādīja, ka Latvijā ir otrā zemākā minimālā alga Eiropas Savienībā. Pēc viņa teiktā, tā ir par aptuveni 250 eiro zemāka nekā Lietuvā un par 100 eiro zemāka nekā Igaunijā.

ZZS uzskata, ka tuvākajos gados Latvijai būtu jātiecas vismaz uz Igaunijas minimālās algas līmeni. Vienlaikus partija aicina diskusiju par minimālās algas līmeņa celšanu sasaistīt ar diskusiju par grozījumiem Darba likumā.