LM rosina 2027. gadā minimālo algu paaugstināt līdz 820 eiro

Labklājības ministrija sagatavojusi noteikumu projektu par minimālās mēneša darba algas palielināšanu līdz 820 eiro no 2027. gada atsaucoties uz LETA un ministrijas dokumentiem. Pašlaik minimālā mēneša darba alga ir 780 eiro.

Piedāvājums ir par 15 eiro zemāks nekā atsauces vērtība

LM un arodbiedrības aizstāvēja ieceri minimālo algu palielināt līdz 835 eiro. Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdēs 2026. gada 30. jūlijā un 8. oktobrī par šādu apmēru vienošanās netika panākta.

Ministrija norāda, ka normatīvajos aktos noteiktā atsauces vērtība 2027. gadam dod 835 eiro minimālo algu. Noteikumu projektā piedāvātie 820 eiro ir par 15 eiro mazāk nekā šis aprēķins.

Minimālās algas atsauces vērtība ir 46 % no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējiem pieejamajiem 12 mēnešiem. Aprēķinā izmantota 2025. gada vidējā bruto darba samaksa 1815 eiro, un 46 % no tās ir 834,9 eiro, kas noapaļoti līdz 835 eiro.

Minimālo algu vai mazāk 2025. gadā saņēma 17,1 % darba ņēmēju

Saskaņā ar anotācijā minētajiem CSP datiem 2025. gadā minimālo algu vai mazāk saņēma vidēji 131 815 darba ņēmēji. Tie bija 17,1 % no visiem darba ņēmējiem.

Salīdzinājumā ar 2021. gadu šādu darba ņēmēju īpatsvars bija par 2,3 procentpunktiem mazāks. 2021. gadā minimālo algu vai mazāk saņēma 19,4 % darba ņēmēju.

Darba devēju izmaksas pieaugs daļai darbinieku

LM skaidro, ka minimālās algas celšana palielinās darba devēju izdevumus par tiem darbiniekiem, kuru mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir zemāka par plānotajiem 820 eiro. Ministrija neparedz darba devēju administratīvā sloga pieaugumu, jo informācija par darbinieku ienākumiem un nodokļiem Valsts ieņēmumu dienestam jau tagad jāiesniedz katru mēnesi.

LM vērtējumā minimālās algas pieaugums palielinās mazo algu saņēmēju pirktspēju un pozitīvi ietekmēs iekšējo pieprasījumu. Ministrija arī norāda, ka tas varētu veicināt ieguldījumus tehnoloģijās un produktivitātes paaugstināšanā, kā arī mazināt ēnu ekonomiku nozarēs ar lielāku minimālās algas saņēmēju īpatsvaru.

Vienlaikus LM atzīst, ka nozarēs, kur daudz darbinieku saņem minimālo algu vai tai tuvu atalgojumu, var pieaugt ražošanas izmaksu spiediens. Īstermiņā nelabvēlīga ietekme iespējama arī uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem reģionos ar zemāku ekonomisko aktivitāti un ienākumu līmeni, ja tajos būtiska daļa darbinieku saņem minimālo algu vai tai tuvu atalgojumu.

Valsts budžeta prognozes nemainās

Minimālās algas palielināšanas līdz 820 eiro fiskālā ietekme jau ir ņemta vērā makroekonomiskajās prognozēs, nodokļu ieņēmumu prognozēs un valsts budžeta izdevumos, kā arī Latvijas Fiskāli strukturālajā plānā 2025–2028. gadam. Tādēļ grozījumi nemainīs jau prognozētos nodokļu ieņēmumus un valsts budžeta izdevumus.

Iespējamos papildu pašvaldību budžetu izdevumus LM nevar korekti aprēķināt. Ministrija norāda, ka tās rīcībā nav datu par pašvaldību iestāžu darbiniekiem, kuru mēneša darba alga normālajā darba laikā ir mazāka par 820 eiro.

Valdība 2024. gada 19. septembrī, izskatot informatīvo ziņojumu par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu, vidējā termiņā paredzēja minimālo algu 2026. gadā noteikt 780 eiro, 2027. gadā 820 eiro, bet 2028. gadā 860 eiro mēnesī.