Labklājības ministrijas ziņojumā par minimālās algas situāciju 2026. gadā norādīts, ka atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai atsauces vērtībai minimālā mēneša darba alga 2027. gadā būtu nosakāma 835 eiro apmērā. Par šo jautājumu paredzēts spriest Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomē, ziņo nra.lv.

Aprēķins balstīts uz 46% no vidējās bruto algas

Minimālajai algai jāatbilst 46% no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējiem pieejamajiem 12 mēnešiem. Vidējā bruto alga 2025. gadā bija 1815 eiro, tāpēc 46% proporcija veido 834,9 eiro, kas noapaļota līdz 835 eiro.

Salīdzinājumā ar 2026. gadā noteikto minimālo algu 780 eiro apmērā tas būtu pieaugums par 55 eiro jeb 7%.

Iepriekš budžetā bija paredzēti 820 eiro

Valdība 2024. gadā vidēja termiņa plānā paredzēja minimālo algu 2027. gadā palielināt līdz 820 eiro, bet 2028. gadā — līdz 860 eiro. Šāda pieauguma fiskālā ietekme jau ir ņemta vērā valsts budžetā.

Labklājības ministrija secina, ka nepieciešama vienošanās, lai salāgotu budžeta ietvarā paredzēto minimālās algas kāpumu ar pieaugumu, kas izriet no 46% atsauces vērtības. Minimālā alga 820 eiro apmērā veidotu 45,2% no iepriekšējā gada vidējās algas, savukārt 835 eiro — 46%.

Latvijas Bankas vērtējumā iepriekš plānotais palielinājums līdz 820 eiro būtu tuvs noteiktajam līmenim. Savukārt arodbiedrību rosinātais pieaugums līdz 835 eiro precīzi atbilstu 46% proporcijai.

Neto alga atšķirtos par nepilniem 10 eiro

Ja minimālā alga tiktu palielināta līdz 835 eiro un neapliekamais minimums līdz 2027. gadam paredzētajiem 570 eiro, darba ņēmējs bez apgādājamiem pēc nodokļu nomaksas saņemtu 702,10 eiro.

Ja minimālā alga būtu 820 eiro, šāda darba ņēmēja neto alga būtu 692,11 eiro.

Minimālo algu vai mazāk saņēma 17,1% darba ņēmēju

Labklājības ministrijas ziņojumā norādīts, ka 2025. gadā vidēji 131 815 darba ņēmēji jeb 17,1% saņēma minimālo algu vai mazāk. Privātajā sektorā tādu bija 97 092 jeb 18,3% strādājošo, bet sabiedriskajā sektorā — 30 515 jeb 13,3%.

Reģionos minimālās algas vai mazāku ienākumu saņēmēju īpatsvars svārstījās no 14,9% Pierīgā līdz 22,4% Latgalē.

Nozaru griezumā lielākais šādu darbinieku īpatsvars bija citu pakalpojumu nozarē — 39,1%. Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē tas bija 31,6%, bet operācijās ar nekustamo īpašumu — 27,9%.

Pēc izglītības līmeņa minimālo algu vai mazāk saņēma 29,9% strādājošo ar pamata vai zemāku izglītību, 20,5% darbinieku ar vispārējo vidējo vai profesionālo izglītību un 10% darbinieku ar augstāko izglītību.

Latvijā minimālā alga ir otrā zemākā Eiropas Savienībā

Labklājības ministrija norāda, ka 2026. gadā minimālā alga Latvijā ir otrā zemākā Eiropas Savienībā, apsteidzot tikai Bulgāriju, kur tā ir 620 eiro. Lietuvā minimālā alga 2026. gadā ir 1153 eiro, bet Igaunijā — 946 eiro.

Ministrija arī norāda, ka Lietuvas bruto minimālajā algā ir iekļautas darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība rosinājusi minimālo algu 2027. gadā celt vismaz par 55 eiro — līdz 835 eiro mēnesī. Arodbiedrības ieskatā minimālā alga jāvērtē kopā ar neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām; LBAS arī rosinājusi pārskatīt un paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām.