Pedagogu vidējā darba samaksa 2026./2027. mācību gadā, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, pieaugusi par vairāk nekā 100 eiro mēnesī, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotie dati, par kuriem vēsta lsm.lv. Vienlaikus avots norāda, ka jaunais skolu finansēšanas modelis ne visās skolās nozīmējis lielākas algas.

Vidējā alga aug pēc jaunā modeļa ieviešanas

Latvijas Radio vēsta, ka pedagogu vidējā darba samaksa par pilnu slodzi pieaugusi no 1449 eiro līdz 1567 eiro mēnesī. IZM apkopotie dati rāda, ka pieaugums ir visiem skolotājiem neatkarīgi no tā, kurā klašu grupā viņi strādā.

Algu izmaiņas saistītas ar 2026./2027. mācību gadā ieviesto finansēšanas modeli “Programma skolā”. Tas paredz papildu finansējumu skolotāju algām, 2026. gada atlikušajos mēnešos 45 miljonus eiro, bet turpmākajos gados ap 90 miljoniem eiro.

Tukuma novadā daļai skolu algas samazinājušās

Skolotāju diskusija sociālajā medijā “Facebook”, kur anonīma pedagoģe vaicājusi, vai Tukuma novads ir vienīgais, kur par identisku vai pat lielāku slodzi algas ir par 200 un 300 eiro mazākas nekā iepriekšējā mācību gadā.

Tukuma novada Izglītības pārvaldes vadītāja Iveta Skrastiņa Latvijas Radio apstiprināja, ka daļā novada skolu algas augušas, bet citās tās samazinājušās. Viņa skaidroja, ka iemesli ir dažādi, tostarp skolēnu skaita samazinājums, kas samazina arī finansējumu.

Sevišķi algu sarukumu varētu izjust Zemgales vidusskolas skolotāji. Skolai finansējums mēnesī pieaudzis par dažiem tūkstošiem eiro, tomēr pietrūcis naudas atbalsta personāla vai administrācijas algām, tāpēc vajadzīgais finansējums ņemts no skolotāju algu groza.

Skrastiņa norādīja, ka Tukuma novadā vairāk nekā 50 % administrācijas un atbalsta personāla gadījumā ir samazinājums. Dažās skolās samazināts vietnieku skaits vai slodzes, un ir skolas, kur samazinājusies arī kāda direktora darba samaksa.

Arodbiedrība prasa datus par konkrētām skolām

Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga stāstīja, ka sākotnēji bija plānots citu darbinieku algošanai ļaut novirzīt tikai 2 % no finansējuma skolotāju algām. Šāds ierobežojums spēkā nav stājies.

Vanaga norādīja, ka arodbiedrība jau iepriekš brīdinājusi par risku skolotājiem. Viņa teica, ka no pašvaldību lielajām skolām ir ziņas par mācību priekšmetu skolotāju algu samazinājumu, tāpēc arodbiedrība veiks padziļinātāku analīzi un prasa informāciju par konkrētām skolām.

IZM valsts sekretāra vietnieks Rolands Ozols skaidroja, ka no 2 % ierobežojuma atteicās, lai skolām būtu lielāka brīvība segt aktuālās vajadzības. Viņš arī atzina, ka gan arodbiedrība, gan citi partneri norādījuši uz negodprātīgas rīcības iespējamību šādās situācijās.

Pēc pirmā semestra vērtēs pārdales

Ozols norādīja, ka pēc pirmā semestra būs jāveic padziļināta analīze par finansējuma pārdalēm. VIIS sistēmā publiski būs pieejama informācija par to, cik finansējuma no ministrijas izgājis konkrētai izglītības iestādei un cik no pašvaldības.

Ministrijas pārstāvis pieļāva, ka kādā skolā daļai pedagogu alga varētu būt sarukusi, taču situācija katras skolas un pedagoga līmenī vēl nav analizēta. Iepriekš pašvaldība varēja skolotāju algām paredzēto finansējumu pārdalīt starp novada skolām pēc saviem ieskatiem, bet tagad tas vairs nav atļauts.

Vanaga savukārt norādīja, ka finansējums atbalsta personāla un skolu vadības algām tagad vispirms nonāk pašvaldībā. Viņas vērtējumā plašākai informācijai par jaunās sistēmas patieso ietekmi uz skolotāju algām jau vajadzēja būt pieejamai.

Rīgā algas pieaugušas visās skolās

Rīgā visās skolās pedagogu algām vērojams pieaugums, Latvijas Radio stāstīja Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa. Viņa piebilda, ka iepriekšējā skolotāju darba samaksas sistēma pret Rīgu bijusi diskriminējoša.

Salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, galvaspilsētā finansējums skolotāju algām pieaudzis par vairāk nekā 2 miljoniem eiro mēnesī. Algu kāpums bijis no 50 līdz 300 eiro par likmi.

Pēterkopa skaidroja, ka jaunais atalgojuma modelis bija vērsts arī uz skolotāju darba slodzes sabalansēšanu. Mērķis bija panākt, lai no kopējās slodzes ne vairāk kā 65 % būtu kontaktstundas un ap 35 % citi pienākumi.

Preiļu novadā lielāki ieguvumi mazajām skolām

Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis teica, ka jaunais finansēšanas modelis uzlabojis skolu finansiālo situāciju. Pēc viņa teiktā, uzlabojumi īpaši redzami mazajās skolās, kur tagad var samaksāt par visiem darbiem, ko skolotājs veic, ne tikai par stundu vadīšanu.

Zagorskis norādīja, ka dažās skolās tagad var iekļaut metodisko darbu, papildu darbu un vairāk stundu konsultācijām. Viņš vērtēja, ka skolotājam vidējais pieaugums ir ap 100 eiro uz likmi.

Kopumā Preiļu novadam finansējums skolotāju algām pieaudzis par aptuveni 800 tūkstošiem eiro gadā. Zagorskis cer, ka skolām būs vieglāk aizpildīt pedagogu vakances, savukārt Skrastiņa no Tukuma novada atzina, ka skolas, kur algas sarukušas, pedagogus varētu zaudēt.

Atbalsta personālam valsts sedz 70 % vajadzīgā finansējuma

Mainot finansēšanas modeli, IZM solīja uzlabot izglītības kvalitāti, izlīdzinot skolu iespējas. Zagorskis skaidroja, ka mazās skolas iepriekš nevarēja apmaksāt konsultācijas, individuālo darbu un gatavošanos stundām tik, cik tas bija vajadzīgs.

Preiļu novadā skolas tagad vairāk var atļauties algot pedagogu palīgus, īpaši darbam jaunākajās klasēs. Pašvaldībās un arodbiedrībā vienlaikus norāda, ka situācija uzlabotos, ja valsts pašvaldībām piešķirtu visu summu, kas nepieciešama atbalsta personāla algām, nevis 70 % no vajadzīgā.

Ozols skaidroja, ka 70 % no nepieciešamā finansējuma piešķirti valsts budžeta iespēju dēļ un tāpēc, ka atbalsta personālam ir daudz vakanču. Viņš norādīja, ka esošo finansējumu pašvaldības ne vienmēr spēj apgūt, tāpēc izmaiņas šajā jautājumā netiek solītas.